3. J. A. Jansons no J. Tiļļas Īles pag.

Reiz mēs pārbraucām no Pļeperniekiem - toreiz dzīvoju Zvārdes Varačos - saimniekam bij divi melni ērzeļi. Nojūdzam un palaižam sēts vidū pavārtīties. Paši ejam vakariņās. Pēc vakariņām ejam zirgus laist iekšā, bet viena ērzeļa nav. Eju meklēt. Jā, šis ēd tepat upmalā. Kā es eju klāt, tā šis prom. Kā es apstājos, tā viņš ar. Tā es šim sukāju pakaļ. Netāl' no mūsmājām bij tāds liels liels purvs. Sis tanī purvā, es pakaļ. Skaidri dzirdu, ka viņš brien pa ūdeni, bet nevaru un nevaru viņu panākt. Biju jau labi dziļi purvā, te dzirdu, sauc mani mājās. Kur es tik ilgi blandoties? Lai nākot tak gulēt. Es prasu par zirgiem. Tos jau sen saimnieks esot ievedis kūtī. Nu es nopratu, ka tas ir bijis vadātājs. Nebūtu mani saukuši mājā, viņš būtu mani Dievs zin kur aizvedis.