4. P. Abuls Švarca muižā, Rīgā.

Priekš apmēram trīsdesmit diviem gadiem nodega Švarcmuižas rija. Dienā tur viss bijis kluss, bet nakts laikā starp pusvienpadsmitiem līdz diviem rādījušies ļauni gari jeb vadātāji. Laucinieki, kas tanī laikā garām braukuši, nav tikuši tālāk, lai gan vienmēr braukuši, zirgs bijis putās, bet tie atradušies rijas tuvumā, tikai tad, kad pulkstenis nositis divi, tie manījuši, ka attālinājas no rijas. Par to bija dzirdējis arī viens dievbijīgs zemnieks, un apņēmies taisni ap pusnakti pa šo ceļu braukt. Pulkstenis nositis vienpadsmit, kad tas tuvojās rijai un iesāka svēto lūgšanu skaitīt, bet tiklīdz tas paskatās uz riju, tas vairs nevar atminēties, kā tālāki jālūdz. Tas apņemas turp nelūkoties, un tad tas, skaitīdams svēto lūgšanu, līdz galam laimīgi aizbraucis bīstamai rijai gaŗām. Mājā pārbraukdams, tas pastāstījis savam kaimiņam par šo braukumu. Kaimiņš teicis: «Tu muļķis ,es tavā vietā būtu piegājis pie rijas un palūkojies, kas tik vēlā laikā var gaišā rijā notikt.»

«Nekas, kad es braukšu Rīgā, tad to darīšu.» Domāts, darīts. Stundu priekš pusnakts zemnieks jau atkal tuvojas rijai. Viņš izkāpj no ratiem, piesien zirdziņu pie kāda stabiņa un pieiet pie rijas, kuŗā gaismu redz spīdam. Ko tas redz? Smēdē kaļ savādi šausmīgi stāvi zelta naudu. Liela čupa tur jau atrodas. Tagad viņš zina, ka tie ir kādi launi gari, un aiz ballēm ka to tik nepamana, grib braukt projām, bet nekur nevar savu zirdziņu atrast. Tas skrien meklēdams, tomēr vienumēr atrodas rijas tuvumā. Tas iet, un nekur nevar aiziet. Gaismai svīstot, tas piepēži ierauga savā priekšā uz ceļa mazu teliņu. Viņš grib to teļu uzcelt, bet nevar ne pakustināt. Te tam pasprūk kāds lāstu vārds, un re, uzreiz tas paceļ teļu it viegli, un te tas redz, ka arī viņa zirgs atrodas tam blakus, pie mietiņa piesiets. Te iedziedas gailis, teļš viņa rokās paliek tik smags, ka jāsviež atkal zemē. Teļš ātri skrien uz rijas pusi un izskatas kā cilvēks, vēl reizi atgriežas pret zemnieku, uz to sacīdams: «Vai pazīsti teļu?»

Nobijies zemnieks ielec ratos, bet pagūst vēl atbildēt: «Vai pazīsti nesēju?» un ātri aizbrauc. Nobraucis mājā tas sagulējis ilgāku laiku slims.