Velns par vadātāju.

3. Raudaviete Bērzaunē. Etn. III, 1893. I.P, VII, I, 949, 2.

Auduļu saimnieks bijis Strēdelēs kristībās. Vakarā vēlu uz māju ejot Dzegužu līcī, kur agrāki esot dzīvojis velns, vadātājs, viens šim pārmaucis kā maisu pār galvu, tikai varējis iet uz māju pa zināšanai. Ticis pretim mājai, bet nevarējis ceļu uztrāpīt, bijis aizgājis jau gaŗām. Nu jau gan domājis, ka labi nebūšot, griezies uz mājas pusi un kliedzis, lai jau citi sadzirdot. Sadzirdējuši arī mājas kā arī kaimiņu suņi un skrējuši riedami uz šo. Pašu suns pazīdams ķēries ap kaklu ; tad atkal kā maiss nokritis no galvas un aizvēlies uz Ruģenēm. Bijis tikai kādus desmit solus atstatu no ezera purvā, kādu pusversti jau mājai gaŗām. Nebūtu suņi dzirdējuši, tad būtot ievedis velns ezerā.