Velns par vadātāju.

5. Legzdu Ingus Priekules Asītē. Jkr. IL LP, VII, I, 949, 5.

Priekules Asītēs, starp Lieģu un Gosmeņu mājām atrodas mežs, ko sauc par Lieģu mežu. Veci ļaudis teic, ka šinī mežā spokojot.

Vecos laikos braucis viens Priekules Asītes saimnieks nakts laikā caur šo mežu. Tiklīdz saimnieks iebraucis mežā un nokļuvis uz kādu tiltiņu, pār ko katram šā ceļa braucējam jābrauc, te viņam zirgi apstājušies. Saimnieks uzšāvis zirgiem ar pātagu vienreiz, otrreiz, bet zirgi nevarējuši ratus ne no vietas vilkt. Ko nu darīt? Velns piekabinājis ratus pie tiltiņa tā, ka tālāk vairs netiek. Saimniekam aiz bailēm ceļas tīri mati stāvus. Viens lēciens un saimnieks no ratiem ārā. Ātri zirgus atjūdzis, lec vienam mugurā un otru pie pavadas ņēmis, laiž uz mājām, ko nagi nes. Mājās pārgājis, ņēmies izstāstīt savu piedzīvojumu Lieģu mežā. Pēc tam viņš savācis ļaudis un gājis ratus atpestīt no velna nagiem. Turp nogājuši, velna vairs neatraduši - ratus tas tikai aizkabinājis aiz tiltiņa stabeļa. Ratus no stabeļa atsvabinājuši, visi nospļāvušies un braukuši uz mājām.