Velns par vadātāju.

11. Kanaviņš Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 965, 7.

Viens vecītis braucis pa ļjelcelu. Uz reizi viņam aizgulstas šķērsu uz lielceļa liels cilvēks, sacīdams: lai pāri nebraucot! Ja braukšot, tad tūliņ beigts būšot. Nebraucis - griezis no ceļa nost, grāvim pāri. Bet nu lielais cilvēks aizsteidzies zirgam priekšā un vadājis braucēju cauru nakti. Vecīšam izrādījies itkā pa brangāko lielceļu būtu braucis; bet rītā gaismiņā vecītis atradies pie mārkas, un kad nu apskatījies pēdas, redzējis, ka pa purvu un grāvi vien bija braucis. Tas, kas viņu vadājis bijis velns.