Velns par vadātāju.

16.Ernsts Kļaviņš Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I. 969,4.

Reiz viens cilvēks nakts laikā saticis mežā melnu kungu. Melnais piesolījis viņam šo un to: gan brandvīna pudeli sniedzis, gan cepešus devis, bet šis nekā neņēmis. Kā neņēmis, ta melnais sācis viņu pa mežu vadāt. Gaismiņā pārmetis krustu, tad velns pazudis.

Citā reizē atkal tas pats vīrs nācis naktī no ciema mājā un ieraudzījis, ka viens ar izkārtu mēli skrien pakaļ. Par laimi drīzumā gadījies krustceļš. Līdz pārgājis krustceļam pāri, mēles izkārējs atkāpies, iesaukdamies: «Ja tu nebūtu pārskrējis krustceļam, tad gan es tevi būtu nokopis!