20. Anna Miķīte. Z. Lancmaņa kr.

Reiz viens ceļnieks tumšā naktī gājis caur Bučauškas silu. Viņš gājis, gājis - no sila vairs iziet nevarējis. Ceļnieks apstājies un sācis domāt, ko darīt, kā no sila laukā tikt. Domājis, domājis - dzirdot rūkoņu, un drīz pie tā pieturot stalts palūgs. Ceļnieks lūdzis, lai to pavedot. Braucējs atteicis, lai tik kāpjot ratos iekšā. Ceļnieks iekāpis, un pajūgs devies uz priekšu. Braukuši, braukuši visu nakti - ceļnieks nezinājis, uz kuŗu pusi. Gaismai svīstot, ceļnieks ieraudzījis: ratos iejūgti divi velni, uz bukas sēdot ķēms melnu galvu, baltā uzvalkā, ar diviem ragiem pierē. Ceļnieks ļoti izbijies un sācis skaitīt tēva reizi. Te, piepēži pajūgs pazudis un ceļnieks atradies tai pašā vietā, kur bijis, kad iekāpis ratos.