Velis par vadītāju.

2. J. Kriķis Startos. Etn. III, 1893. LP, VII, I, 941, 6.

Viens maldinātājs senāk piemitis Baiškalna robežās : Baltai silā un pie Zviedru tilta (uz Raunas upes) Valmieras - Raunas lielceļā. Senāk pie Zviedru tilta, atvarā zirgus peldinot, viens puisis noslīcis un šā gars tad pa laikmetiem (ne ik katru gadu) aizvien esot cilvēkus maldinājis. Šai atvarā senāki piemituši arī gari, kas peldētājus ar varu vilkuši iekšā. Tā arī šis puisis, smalks peldētājs, kādā svētdienā diensvidū pa atvaru peldinājis savu zirgu, pie pavadas turēdams, kad uz reizi sācis grimt un noslīcis. Gan šis bijis saķēris zirgam abām rokām pie astes, bet tomēr zirgs krākdams viens vien ar pusasti izskrējis laukā. Gari bija saturējuši puisi pie kājām un ievilkuši sev līdz dzelmē. Otrā dienā vēl tikai puisi atraduši zem kārklu cera pagrieztu, rokās tam atradusies cieši saturētā pus zirga aste, pie kuŗas beidzamo brīdi bijis pieķēries. Šis atvars neesot vis tagadējs atvars (starp Zviedru tiltu un Balto silu, kad uz Raunu brauc pa labai rokai, netālu no ceļa, kārkliņos, kur vēl tagad manāms krietns iedobums). Senāki šķērsām pa to pļavu upe tecējusi. Šis atvars bijis milzum liels un dziļš - tagadējais tikai nieks esot, pret to atvaru.

P i e z ī m e. K. Tarzieris no Druvienas piesūtījis Brīvzemniekam (Sborņik, 84, 67. LP. VII, I, 941, 7) ne visai drošu teiku, kur Kauču silā nogalinātas māsas gars noslīcinājis brāli. P. Š.