l. Pēteris Tortuss Jaun-Laicenē, D. Ozoliņa Raganas, Etn. III, 1893. LP, VII, I, 961, 3.

Netālu no Jaun-Laicenes Ozolniekiem bijušas trīs egles, kurās arvienu raganas dzīvojušas un viņu slaidajos zaros šūpojušās. Reizi viens vīrs, no Jaun-Laicenes muižas uz Ozolniekiem braukdams, te vakarā braucis gaŗām un nu raganas to vadājušas, ka vairs neko nav atjēdzis. Kad pamodies, tad vāģu riteņi bijuši saplosīti, gabali izšķaidīti un pats ar visiem vāģiem un zirgu sapīts un satīstīts kārklu krūmā.