3. Jāka Blūms Jaun-Rozē, D. Ozoliņa Raganas, Etn. III, 1893. LP, VII, I, 961, 5.

Vīrs braucis uz mežu pār Raganu kalnu. Kalnā raganas ieraudzīdams, braucis no ceļa pāri pār grāvi taisni uz mežu; bet te nākuši raganu bērni pie viņa un izrāvuši skreteli no ass. Viņam stiprāki braucot nākušas citas raganas pretī, prasīdamas, kur licis šo cepuri. Tā tās vīram gājušas līdzi, kamēr pats nezinot bija no vāģiem izkāpis un nu gājis vienai raganai līdzi pa purviem, pa mežiem, tā ka vairs nezinājis, kur atrodas. Vīrs tā ar raganu pa purvu riņķī vien skraidījis. Tos tur kāds puika ieraudzījis un nobijies, mājā aizskrējis, un stāstījis, ko redzējis. No mājas nākuši daudz laudis uz to vietu, kur viņi plūkājās, un nosita vīru un raganu, ka abi bija beigti.