Raganas par vadātāju.

6. J. Baņka Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 990, 3.

Reiz nākuši divi darba biedri uz māju un ceļā atpūtas dēļ atsēdušies. Sēdējuši - tas viens aizpīpojis pīpi, otrs grāvja malā aizsnaudies. Tiklīdz tas aizsnaudies, te pīpētājam parādījusies piepēži maza uguns. Viņš neko. Bet uguns augusi arvienu lielāka un lielāka, tuvodamās itkā dzīva. Tad pīpētāis sabijies un aizkliedzies. Kā aizkliedzies, uguns pazudusi, gulētājs atmodies. Tā bijusi gulētāja dvēsele, tā uguns, kas pīpētāju gribējusi maldināt.