4. Juris Upītis Gatartiešos. Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 428, 8.

Viens puisis gulējis rijas augšā. Ap pusnakti dzirdējis: viens kāpj pie viņa augšā. Šis neko. Bet drīzi vien kāpējs uzgulies puisim virsū. Puisis aptaustījis virsū gulētāju un nopratis, ka tas gluži pliks. Nu satvēris ķēmu, aizvilcis pie lūkas un gribējis mest zemē no rijas augšas. Bet ķēms apķēries ap spāŗu bendeli un palicis tik ciets un smags kā dzelzs. Nevarējis nekā vairāk darīt - gājis atpakaļ gulēt un satinis galvu sedzenī. Tomēr mocītājs atkal kritis virsū -- domājis, ka visus kaulus šim saberzīšot, smacējis gluži nost un nevarējis atpūsties. Puisis lūkojis spiedēju vēl aptaustīt un atradis, ka tam pirksti bijuši lieli, lieli bez kauliem kā no gaļas; tāpat arī citi locekļi, galva, elkoni bijuši bez kauliem un pie tam viss ķēms bijis auksts kā ledus gabals. Par laimi tad gailis saplīkšinājis spārnus un iedziedājies. Tūliņ ķēms no puiša novēlies, kā vējš aizlaidies.