8. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Reiz vecos laikos Zvārtavas pagastā noticis tā. Viens vecis aizgājis uz radnieka bērēm. Bērēs vecis sadzēries un sācis plēsties. Pēc bērēm veci sācis dīdīt dīdītājs un tas nekur vairs nevarējis glābties. Kad dīdītājs uznācis, tad veci raustījis un kratījis tik ilgi, kamēr tam sviedri pilējuši no visām malām. Tad dīdītājs atkal uz laiku no veča atstājies. Dīdītājs veci dīdījis labi ilgi.

Reiz vecis sapnī noredzējis lapsu, kas teikusi, ka tai jāizskrienot deviņi meži un katrā mežā jāpiesitot ar asti pie vienas priedes, tad šis (vecis) palikšot vesels. Vecis sapni izstāstījis savai sievai un tā to atkal pastāstījusi citām sievietēm. Viena sieviete teikusi, ka viņai (veča sievai) jāejot pie septiņām pūšļām, tās mācīšot, kas darāms, lai vecis tiktu no dīdītāja vaļā.

Veča sieva tā izdarījusi un dīdītājs no veča atstājies.