16. H. Skujina Aumeisteŗu pag.

Reiz es gubenītī gulēju dienvidu. Nebiju vēl aizmigusi, ka man uz kājām uzvēlās tāds smags, smags un vēlās tik tālāk uz krūtim. Es manīju, ka nav labi, spēru ar kreiso kāju un kliedzu: «Cūku sūds, ačka, ko tu šte mētājies!»

Tāds kā maiss nokrita uz grīdas un man uzreiz palika tik viegli. Māte ar bija uztrūkusies no mana kliedziena un prasīja, ko es kliedzot. Es stāstīju, kā bija. Māte teica: «Uja, tas jau bija lietuvēns!»