Lietuvēns moka lopus.

1. Eglīte Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 435, 4.

Viens saimnieks atradis savus zirgus slapjus nojātus. Tad sarīkojies zirgus sargāt: vakarā zirgu stallī apgāzis katlu uz muti, pakūris uguni apakšā, lai kvēlo, bet lai nenoslāpst, un tā gaidījis. Kad nu zirgs sācis skriet, tad ātri noņēmis no kvēlas katlu - tūliņ dzīva uguns liesmiņa izšāvusies, un nu redzējis zirga mugurā mazu vīriņu. Sācis sist vīriņu, bet nevarējis nosist. Beidzot atgriezis muguru un tad, atpakaļ sisdams, nositis lietuvēnu.