Lietuvēns moka lopus.

2. Kanaviņš Gulbenē. Zin. Kom. kr. ZP, VII, I,434, 2.

Reiz vienam bagātam saimniekam bijuši vareni skaisti zirgi. Bet tad vienu laiku lietuvēns sācis katru nakti ar viņa zirgiem braukt: rītā zirgi bijuši slapji kā izpeldināti. Tad saimnieks sadomājis iet zirgus sargāt. Labi. Un tā nu redzējis: ap pusnakti lietuvēns rijā paņēmis zirgu lietas, aizgājis uz stalli, iejūdzis zirgus un aizbraucis. Pēc neilga laika atkal atbraucis, nojūdzis zirgus un aizgājis. Citā naktī paņēmis plinti un atkal sargājis. Pienācis lietuvēns pie staļļa, saimnieks šāvis un lietuvēns pazudis. No tā laika nekad vairs nerādījies.