Lietuvēns moka lopus.

5. Ētmanis Kazdangā. Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 435, 5

Viens saimnieks apņēmis tādu sievu, kas muižā pie junkura (neprecēta muižkunga) kalpojusi. Bet īsi pēc kāzām lietuvēns sācis neganti viņa zirgus mocīt. Gājis vienu nakti zirgus sargāt - redzējis: tāds puišelis izlien no siles apakšas un sācis vienu, otru zirgu pa stalli skraidīt līdz pašiem gaiļiem. Gailim dziedot, puišelis atkal gribējis pasilē tikt, bet saimnieks viņu noķēris un ātrāki vaļām nelaidis, kamēr pateicis: viņš esot viņa paša sievas dēls (no junkura). Aiz kauna tā viņu nozūmējusi un pasilē paslēpusi. Rītā uzmeklējis pasili, atradis maza bērniņa kauliņus.