2. M. E. Bērziņš Umurgā. LP, VII, I, 432, 3.

Viens zēns ganījis govis un apgulies. Viņš sapņo: gara čūska gul pie cinīša. Zēns grib čūsku sist, bet jo vairāk sit, jo čūska top gaŗāka un resnāka. Nu zēns grib bēgt, bet nevar vairs: čūska tam tinas ap kājām un žņaudz. Šis gan grib kliegt, bet balss aizsmakusi. Tā viņu samoka ilgu laiku. Beidzot, kad čūska atstāj, tas jūtas bez gala noguris.