2. Kalniņu Jēkabs Ozolnieku Līčos, Kurz. Jkr. IV. LP, VII, I, 1113, l.

Viens vecis manīdams, ka tam jāmirst, apracis savu krājumiņu apakš rijas sliekšņa, teikdams: «Tā rociņa, kas tevi ielikusi, lai tevi izņem! Dēls, visu noskatījies, noklausījies, izmeklējis visu paslieksni, kad tēvs nomiris, bet no naudas nekā neatradis. Te viņam iešāvies labs padoms prātā, ņēmis tēva roku un sācis pa smiltim rušināt, nauda atradusies.