8. H. Skujina no 52 g. v. J. Gaiļa Aumeisteŗos.

Večam bīš pulka naudas. Ka šim jau nāve bīsi zobu galos, ta vis naudas nevēlēš nevienam pašam ar, bet vē pats ar savām kājām aizvilcies no lāvīnas uz rijas krāsns priekšu, iekasis pelnos naudu un novēlēš: «Mana rocīna iekasa, mana lei izkasa!

Večam bīš dēls un tas pa šķirbu nolūrējies, kā vecis darās. Šis nu noskatīš labu reizi, ka nevienc neredz, un sācis meklēt naudu. Bet kā nedabūš, tā nedabūš rokā. Na da šim nedevusies rokā. Ka nu nomiris vecis, tā dēls šo aizstiepis pie pavarda un ar veča roku vilcis pār pelniem un skaitīš: «Mana rocīna iekasa, man lei izkasa!»

Ka dēls trešo reiz ar veča roku vilcis pār pelniem, tā ar izvēlies veča naudas zutis.