Naudas apracējs grib pats izņemt savu naudu.

9. H. Skujiņa no P. Antēna Smiltenē.

Dēlam bīš vecs tēvs, tas jau ilgi bīš slims un šim jau sen bīsi nāve zobu galā. Dēls kopis tēvu un sēdēš vienmēr pie vietas. Sestdienas vakarā visi mājnieki aizgāši uz pirti un tēvs sacīš dēlam, lei šis ar ejot. Dēls nu gan lāgā negribēš, bet ka tēvs uzstāš, ta izgāš ar no istabas un duris atstāš šķirbā (pusviru). Pa šķirbu nu šis noskatījies, ko tēvs dara. Ka dēls izgāš, tā tēvs piecēlies no vietas, piegāš pie krāss mutes, pelnos iekasis naudu un sacīš tā: «Kā rocīna iekasa, tā lei izkasa!»

Nu tēvs iegāš akal apakaļ vietā un dēls aizgāš uz pirti. Ka dēls atnācis no pirts apakaļ, tā tēvs jau bīš nomiris. Nu dēls piegāš pie krāss, rakājies pa pelnim un gribēš dabūt naudu rokā, bet nekā nedabūš. Nu dēls izcēlis nomirušo tēvu no vietas un ar šā roku rakājies pa pelnim un tā nu dabūš naudu rokā.