Naudas apracējs grib pats izņemt savu naudu.

11. K. Apfelbaums Talsos. P. Kundziņa krājumā.

Vecos laikos bijuši tādi cilvēki, kas naudu glabājuši rijā. Tāpat Stendes pagastā viens tēvs, kas jau bijis tuvu miršanai, reiz, kad dēla nebijis iekšā, paņēmis naudas podu un devies uz riju, lai dēla nepamanīts paglabātu naudu. Tomēr dēls pamanīja, ka tēvs kaut kur dodas ar naudas podu rokā, un klusi, klusi gājis paka, lai tēvs nedzirdētu viņa soļus. Dēls pa otru pusi iegājis rijā un uzlīdis uz ārdiem. Arī tēvs patlaban ienācis, nolicis naudas podu zemē, izkausis rijā bedrīti, lai tur apglabātu savu naudas podu. Kad tēvs naudas podu ielicis berē, tad apglabādams sacījis: «Šī rociņa, kas šo bedri izrok, tā lai viņu atkal izkauš, tik tā var dabūt manu naudu!» Dēls visu to uz ārdiem noklausījies. Drīz vien tēvs nomiris. Dēls paņēmis tēvu, aiznesis uz riju, pakašņājis ar tēva roku, un tā atradis paslēpto naudu.