12. K. Streidiņš Jaunpiebalgā.

Reiz dzīvojis ļoti skops saimnieks. Viņš savam dēlam negribējis priekš miršanas nekā novēlēt. Viņš bijis iekrājis daudz naudas un domājis iekrāto naudu aprakt. Vienu dienu skopais saimnieks izgājis ķēķī un naudu ierušinājis pelnos. Kad naudu ierušinājis, tad teicis: «Ar citu rociņu nevarēs naudu izņemt, kā tikai ar to, ar kuŗu ielikta!» Dēls tēva vārdus noklausījies. Kad tēvs nomiris, tad dēls pienesis tēvu pie pavarda un ar viņa paša roku naudu izņēmis no pavarda.