2. Blauberģis Sērpilī. LP, V, 15, 1, 25.

Viens bagāts sīkstules vecuma galā ielicis krūzā 999 dālderus, 9 ortes, 9 pimbeŗus, 9 zeseŗus, 9 markas, 9 vērdiņus, 9 grašus un aiznesis miglainā veļu laikā ozola dobumā aprakt. Bet kāds puisis, to nomanīdāms, jau iepriekš uzlīdis ozolā un paslēpies zaros. Sīkstulis aprušinājis naudu un nobūris tā: lai tikai tas iespētu naudu dabūt, kas nolicis krūzas vietā 9 cilvēku galvas. Bet līdz šis tos burvja vārdus izteicis, puisis ozola virsūnē iesaucies: «Pietiks ar 9 gaiļu galvām!» - «Nē, Dieviņ, nē - jāliek 9 cilvēku galvas!» Burvis tiepies. «Pietiks ar 9 gaiļu galvām!» «Nē, Dievins - jāliek 9 cilvēku galvas!» - «Pietiks ar 9 gaiļu galvām!» - «Nu, ja tu, Dieviņ, saki, lai tad arī pietiek!» sīkstulis beidzot atteicis un pārgājis mājā; bet no Dieviņa tā bijis pārbijies, ka otrā dienā nomiris. Nu puisis domājis: «Blēņas! tur vēl nesīšu gaiļu galvas, izņemšu tāpat naudu.» Labi, izracis. Bet kas ir? Tiklīdz krūzu aizkāris, pašam galva apgriezusies riņķī: pakausis uz krūtim, acis uz muguru. Lielām mokām tikai paspējis vēl krūzu atpakaļ atlikt un aprušināt. Līdz to padarījis, galva atkal atgriezusies vietā. Bet naudu dabūt, tomēr tam kārojis; tādēļ nokāvis 9 gaiļus, aiznesis galvas un tad iemantojis krūzu bez jebkādas kaites.