3. No Gulbenes. LP, VII, I, 1134.

Viens tēvs apracis savu naudu rijas bedrē, nosacīdams: «Tikai tas naudu dabūs, kas te ziedos deviņas cilvēku galvas!» Bet dēls to slepeni noklausījies, tas atbildējis: «Pietiks ar deviņām jēru galvām!» Tēvs domājis: velns tas atbildētājs, tādēļ nosacījis: «Tu jau zināsi labāki par mani, lai tad paliek arī uz deviņām jēru galvām!» Kad tēvs nomiris, dēls ziedojis deviņas jēru galvas tai vietā un ieguvis aprakto naudu.