4. Putvaidis Jaun-Laicenē. «Balss» 1889. g. nr. 3. LP, VII, I, 1136, 1.

Senos laikos tādi bezgalīgi naudas mīlētāji, skopuli, esot dzīvojuši, kas ne mirdami nenovēlējuši savu naudu pakaļpalicējiem, bet labāki to aprakuši zemē vai paslēpuši kaut kur citur. Tā reiz tāds sirmgalvis, juzdams pēdējo stundiņu tuvu, sataisījies aiznest naudu uz mežu un ierakt zem viena milzu ozola. Dēls, to pamanījis, aizsteidzies uz mežu, uzkāpis ozolā, gaidījis tēva atnākam. Atnācis arī, ieracis naudu, noteikdams, ka naudas neviens nevarēšot izrakt, kamēr atnesīšot deviņas cilvēku galvas. Te dēls saucis no ozola: «Vecais, būs diezgan ar deviņām gailu galvām!» Domādāms, ka to Dieviņš sakot, vecais tikai piebildis: «Lai notiek, Dieviņ, tavs prāts!» un aizgājis. Dēls salasījis deviņas gaiļu galvas un izracis naudu. (Tāpat arī Gatartā.)