Naudas apracējs prasa cilvēku dzīvību par naudu.

12. H. Skujiņa no 72 g. v. J. Baltiņa Bilskas pag.

Un ta vē ar naudu tā bīš. Saimnieka tēvs akal aizgāš uz mežu aprakt naudu, bet dēls aizmanījies priekšā un uzkāpis kokā. Tēvs apracis naudu un novēlēš tā: «Kas dos deviņus garus, tas dabūs naudu!» Dēls sēdēš kokā un klausījies un gūdrēš, kur nu ķeršot deviņus garus. Bet ta apķēries un kliedzis no augšas pretī : «Deviņus putna garus ! » Tēvs domāš, ka Dievīc vie ar šo runā un sacīš pretī: «Lei ta nu, Kungs, paliek uz tavu vārdu!» Ka tēvs nomiris, ta dēls noķēris deviņus zvirbuļus, nogriezis visiem kaklus un asinis satecināš uz tās vietas, kur tēvs apracis naudu. Kā ta, nauda tūlī bīsi rokā.