21. J. Vīksne Nīcā. K. Lielozola kr.

Vienam saimniekam bijis daudz naudas. Viņš palicis slims, bet pavisam vēl tomēr nesaslimis. Viņš sarunājis ar savu sievu, ka vajagot naudu noglabāt un ka nauda jānes rijā glabāt. Dēls to visu paslepu noklausījies. Viņš nogājis pa priekšu uz riju un uzlīdis uz rijas ārdiem. Pēc tam tēvs aizgājis uz riju un sācis naudu ierakt rijas krāsns priekšā. Rokot viņš teicis, ka vajagot te trijām dzīvībām palikt, tad varēšot naudu izņemt. Dēls uz ārdiem tupēdams sācis tēvam jautāt: «Kādas dzīvības? Tēvs domājis, ka tas ir velns, kas tur jautā, un atteicis, ka cilvēka dzīvības. Bet dēls sācis kaulēties, ka vajagot auna dzīvības. Beidzot tēvs bijis ar mieru. Kad tēvs nomiris, tad dēls nokāvis trīs aunus un izņēmis naudu.