25. K. Streidiņš Jaunpiebalgā.

Reiz vienā mājā dzīvojis tēvs ar savu dēlu. Tēvs bijis slims. Viņam bijis daudz naudas un viņš domājis naudu aprakt. Priekš miršanas tēvs izgājis ārā, lai naudu apraktu. Dēls arī izgājis viņam nemanot līdzi. Naudu rakdams, tēvs teicis: «Naudu varēs izņemt tikai tas, kas naudas vietā ieliks sievu un piecus bērnus!» Dēls dzirdējis tēva vārdus un teicis: «Pietiks jau arī, ja naudas vietā ieliks vistu un piecus cāļus!» Tā viņi ilgi strīdējušies, bet beidzot tēvs pielaidies un teicis: «Nu, tad lai arī iet tā, ka naudu dabūs tas, kas naudas vietā ieliks vistu un piecus cāļus!» Kad tēvs nomiris, tad dēls izņēmis naudu, un naudas vietā ielicis vistu un piecus cāļus.