26. Celmiņu Austra Trikātas apkārtnē. J. A. Jansona kr.

Reiz vecmātei bijis pods zelta naudas, bet paliekot arvienu vājāka, tā naudas podu nobēdzinājusi rijas krāsnī. Glabājot naudas podu, tā murminājusi kādus vārdus, kurus noklausījies kalps rijas augšai. Vecmāte būdama sīksta un nenovēlēdāma nevienam mantojuma, tā ierakusi naudas podu rijas krāsnī, teikdama: «Kas nokaus māti ar visiem bērniem, tas dabūs naudu.» Kalps visu to dzirdējis un gudri pārlicis. Naktī, minētais kalps, iegājis kūtī un nokāvis vistu ar cāļiem. Izdarījis savu darbu, tas gāja un izņēma naudas podu. Tā nu nabaga kalps kļuvis par bagātu vīru.