Naudas apracējs prasa cilvēku dzīvību par naudu.

29. A. Gari-Juone no St. Keibinīka Domopoles pag.

Senuok vaci cylvāki vysi mierdami rokuši naudu zemē. Vīns tāvs, vysu myužu dzeivuodams, kruojs naudu, jis palīk slvms, ar vysu naspāku īt uz mežu, izrūk dūbi pi vīnas egles un atīt uz sātu. Dāls nyu vysur lyurej pēc tāva, kur tys globuos naudu, aizīt uz mežu un atrūn izroktu dūbi pi egles. Jis saprota, ka tāvs tū dūbi ir racs dēļ naudas globuošonas. Tāvs palīk veļ slymuoks, gondreiž jau pi mieršonas, pajem savu naudas pūdiņu; aizīt uz mežu un īlīk tū, jau agruok izroktajā dūbē, lykdams soka: «Kas nūliks pi tuos egles divpadsmit golvu, tys tū naudu pajems.» Dāls jau aizlaika beja īkuops ēglē, lai nusaklausīt, kū tāvs sacīs naudu globuodams, un vaicoj : «Voi divpadsmit zyvu golvu?» - «Divpadsmit golvu,» atsoka vecs. «Voi divpadsmit zyvu golvu?» vēl vaicoj dāls eglē sādādams. «A, Dīviņ, tova vaļa,» atsoka vecīts, aprūk naudu un aizīt uz sātu. Atguojis uz sātu tāvs atsagula gultā un dreiži nūmyra, jū apmozguoja, apvylka teiruos drēbēs, īlyka šķierstā, aizvedja uz kopim un poglobuoja. Dāls aizīt uz upi, izzvejoj divpadsmit zyvu, apgrīž golvas, atnas nīūlīk pi egles un pajem tāva paglobuotū naudu.