30. V. Zacharska no 103 g. v. A. Šuša Makašānu pag. V. Podis krājumā.

Senējūs laikūs dzeivuoja uz šuo pasauļa vīns vecs ar sovu dālu. Dāls vysu struoduoja un pelnīja naudu un vysu naudu devja sovam vacam tāvam, bet vecs beja cīši skūps un naudu vys nu dāla globuoja. Bet dāls vysu zynuoja, ka pi tāva ir daudz naudys salaseits. Tāvs jau pavysam palyka vacs un slyms, bet dālam par naudu nikuo narunoj, ka pi juo ir salaseita. Vīnu reizi dāls vaicoj nu tāva: «Tēt, vai tev nav naudys, es gribu nūpierkt sev kaidus zuobokus, kab byutu man koč svātdīn apilkt nūjīt uz bazneicu, a to nu manis vysi sabri smejuos, runuodami maņ ocūs, ka es vysu myužu struoduoju, bet zuobokus navaru nūpelnēt.» Vecs izklausēja, kū runoj juo dāls, a pēčuok jam atbilda: «Man nav ni kapeikys,» bet pašam beja daudz zalta naudys. Tai pēc ituo laika dāls vairuok nu tāva navaicuoja naudys, bet kai struoduoja un pelnīja, tai vysu naudu devja tāvam, bet pats vysu laiku sorguoja, kur tāvs liks tū naudu. Vīnu dīnu vosorys laikā dāls veruos, ka tāvs juo izguoja pastaiguot pa teirumu un daguoja pi vīna lela ūzula, kurs auga jūs teiruma molā. Vecs apzavēra tī zam tuo ūzula globuot naudu. Atīt vecs uz sātu apsaveruos, ka dāla nav, jis tyuļen pajēmja luopstu un lelu komūli sapeitys zalta naudys un losuos īt globuot zam tuo ūzula. Dāls vysu redzēja un dreižuok paprīšku vacuo tāva nūskrēja da tuo ūzula un, kab jū juo tāvs naredzeitu, jis izkuopja uz ūzula kūka un veruos. Atīt juo vacs tāvs ar luopstu, tī zam ūzula jis izroka dūbi un jau globoj naudu, runuodams pats uz sevi: «Kas symtu golvu ļaužu nūsiss, tys pajims itū naudu.» Bet dāls dzierd, kū tāvs runoj, un atbilda jam nu ūzula: «Na cylvāka, bet zivs symtu golvu.» Otkon vecs runoj: «Cylvāka, a na zivs golvu». Dāls klīdz: «Zivs, zivs, a na cylvāka.» Rozadusmuojās vecs un pascēja: «Lai byus zivs!» Ar itim vuordim vecs aproka naudu zam ūzula un pats nūguoja uz sātu. Dāls nūkuopja nu kūpa un suoka rakt uz tuos vītys, kur nūglobuoja tāvs naudu. Cik jis naroka, nikai naudys navar atrast. Kū darīt dālam? Jis atguoja uz sātu, nikuo tāvam narunoj un taipat tāvs jam ar nikuo narunoj. Tai puorguoja dīnys treis. Vecs cīši aizslymuoja un jau mierst zemī. Dāls dajīt pi tāva un vaicoj: «Tēt, tu jau dreiži šķiersīs ar itū pasauļi. Pasok tu maņ, sovam dālam, vai ir pi tevis naudys, koč ar kū tevi paglobuot.» Bet tāvs atbildēja: «Man nav ni vīnys kapeikys.» Itūs vuordus pasceidams, vecs nūmyra. Kū darēt dālam? Nav naudys, ar kū paglobuot tāvu. Jis sadūmuoja: «Īšu es uz mīsteņi, nūpierkšu symtu zivs un vysim ar nazi atgrīzšu golvu.» Kai jis sadūmuoja, tai padora. Nūguoja uz mīsteņi, nūpierka symtu zivs, atnesja uz sātu, pajēmja nazi, apgrīzja vysim golvys, un pēc ituo nūguoja ar luopstu pi tuo ūzula un suoka rakt. Tyuļen jis dabuoja tū kamūli ar zalta naudu, kur globuoja juo tāvs. Tai pēc ituo dāls paglobuoja tāvu un pats suoska dzeivuot ar tū naudu kai lels baguotnīks. Precējuos, pajēmja sīvu un vēl tagan dzeivoj prīceigi un lalmeigi, juo nav miris.