Paslēpta nauda ar dažādām prasībām.

1. J. Bankins. « Šis un tas», I, 1872, 41.

Tēvs bija labi krietni bagāts, bet jau itin vecs vīrs. Šā dēls jau bija apsievojies un tam arī bērni bija; bet tas tiem nedeva nemaz naudas, kādēļ viņiem bija jācieš trūkums. Tēvs reizu saslimst, viņš lūdzas, lai to ved uz pirti. Dēls un vedekle gan viņu pārrunā un saka: Paliec', tēt', tepat pie mums istabā, ko tu viens pats pirtī darīsi?» Bet viņš nē un ne, un cieti pastāv uz to, lai šo ved uz pirti. Dēls, domādams un gribēdams zināt. ko tēvs gan viens pats darīs, pirtī nogājis, aiziet iepriekšis un palien palāvē. Tēvs pirtī nonācis, izrok bedri paslieksnē un tur ieber kuli naudas, šos vārdus runādams: «Guli tad nu mana naudiņa tik ilgi, kamēr tevi ar nodīrātu zirgu izarīs!» Otrā vai treša dienā viņš nomirst. Dēls ar vedekli ņem tēva pliko līķi, viens pie kājām, otrs pie galvas, pārvelk to iesēdu trīs reiz pār bedri: nu bedre pati no sevis atveras vaļā un nauda tiem rokā.