5. Vilsons Nīgrandē. LP, V, 16, 1, 27.

Reiz vienam nabagam nedevuši naktsmājas, bet nabags tomēr klusiņām ielīdis rijā un apgūlies krāsns augšā. Te naktī saimnieks ienācis rijā ar naudas podu, izracis klonā bedri, noglabājis naudu, nolīdzinājis klonu, kā bijis, un teicis: «Kas še ars ar nodīrātu ķēvi, tam nauda piederēs!» Labi, nabags tūliņ apķēris tos vārdus, aizsteidzies pēc sievas, atnācis citā naktī rijā, izģērbis sievu pliku, iejūdzis arklā un mocījies tikmēr ardams, kamēr ar lemesi izmocījis naudas podu laukā. Nu nabags dzīvojis bez bēdām.

P i e z ī m e. Arī Paegļu Mārtiņš Lielvārdē ir uzrakstījis teiku, kur mirējs apsola naudu tam, «kas ar pusdīrātu ķēvi ars.» Beigas parastas. (LP, VI, 227, 30, 17, piez.) P. Š.