9. Fricsons Aizputes apr. Dzeldā. Brīvzemnieka «Sborņik», 98, 703. LP, VII, I, 1112, 4.

Reiz viens vecs, vecs tētiņš gulējis slims un gaidījis galu. Šim vecītim bijusi nauda, bet to savam dēlam atstāt neticies. Dēls to noģidis, tādēļ sācis vērot, vai tikai tēvs negribēs naudu kur noslēpt. Reiz visi mājnieki aizgājuši pie darba. tikai tēvs vien palicis savā gultā. Viņš redz: neviena nav mājā, tagad laiks! Tūliņ izkāpis no gultas, paņēmis maisu naudas lāpstu, katlu un mudīgi uz riju prom. Rijas galā izracis bedri. ielicis tur katlu un iebēris tanī visu naudu. Vēl steidzies citai pakaļ. Bet to visu dēls bija noskatījies un, kamēr vēl tēvs nebijis atpakaļ, viņš palicis bībeles lapu naudai apakšā, pats turpat paslēpdamies. Atnācis tēvs, piebēris citu klāt un teicis: «Nogrimsti nu deviņas asis zemē!» Bet tūliņ viens (velns) piedarbā atsaucies: «Šī nauda citam kungam jau pieder!» Un patiesi, katls vien nogrimis zemē, nauda turpretim izbirusi pa zemi un nākusi dēlam rokā.