Paslēptā nauda ar dažādām prasībām.

13. M. Garkolne no M. Nagēvičas Jāsmuižas pag.

Senējūs laikūs dzeivuoja vacs, vacs vecīts, kurs beja cīši boguots, jam beja daudzi zalta naudas. Sovim bārnim vecis sovas naudas negribēja atstuot. Atguoja večam slyma dīna un jau juomierst zemē, bet nauda vysa beja vēl pi juo paša. Vecis jau vysā slyms byudams, pīsacēļa nu gultas, pajēmja savu naudu un izguoja uorā. Tys beja pusnaktīs. Vysa saime gulēja. Ka vecis izguoja uorā, dzierdēja tik veča dāla sīva. Jei izguoja pēc veča pakaļ pasavērt, kū vecis uorā dorīs. Pi ustobas pakša vecis izroka dūbi, īlyka tymā naudu, aproka un soka: «Tys varēs itū naudu izjemt, kas pīsēs šimā vītā meža, un tū mežu nūciers! Vecis īguoja ustobā, atsagula un na par garu laiku nūmyra. Veča vuordus dzierdēja juo vadakla. Jei tyulen pīsēja tymā vītā mogonu. Mogonas izauga cīši lelas, kai mežs. Rudenī dāla sīva nūcierta mogonas, izroka naudu un dzeivuoja ar sovu veiru slovona un boguota.