Paslēptā nauda ar dažādām prasībām.
14. A. Gari-Juone no St. Keibinīka Domopoles pag.
Dzeivuojuši reizi vīns vecīts un vecīte, vecīts palicis slyms. Vecīte kurinoj cepli maizes cepšonai un redz pa lūgu, ka vecīts duorzā naz kū rušinoj pi uobeļnīcas saknem. Vecīts ustobā gondreiž jau zemē mierst, kad izīt uorā sprauns un īt kai vasals. Vecīšam bejuse nauda, nyu vecītei īkreit pruotā, ka jis pi uobeļnīcas grib aprakt naudu Lyurej vecīte pa lūgu - redz: jis iznas naudas pūdiņu, buož zam uobeļnīcas saknem un soka: «Kad es nūmieršu un baznīckungs skaitīs lyugšonas pi muna groba, kas plyks padoncuos pa munom kryutim, tys tū naudu pajems.» Vecīte vysu dzierd. Atīt vecīts, apracs naudu, atsagulst gultā un nūmierst. Vecīti apmozgoj, apvalk, īlīk šķierstā, sasalosa bērinīki, atīt baznīckungs, skaita lyugšonas. Jei nikuo nasacīdama, nūvaik vysas drēbes, plyka izlac večam uz kryutim un doncoj; ļauds dūmoj, ka vecīte duma palyka. Jei nūlāc zemē, apsavalk drēbēs, pajem vīnu sabru cylvāku, aizīt pi uobeļnīcas un izrūk naudas pūdiņu. Vecīte i šudia dzeivoj boguota ar sova veira naudu.