3. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā.

Viens bagāts cilvēks mirdams paslēpis savu naudu spilvenā, un vēlējis, lai to spilvenu viņam ieliekot zārkā līdz. Pēc bērēm mantinieki izmeklējušies mirēja naudas, bet nekur neatraduši. Tad sākuši domāt, ka nauda būšot varbūt ar visu zārku aprakta, aizgājuši uz kapsētu un izrakuši zārku laukā. Kad nu attaisījuši zārku vaļā, tad nauda bijusi salikta uz miroņa krūtim un uz naudas gulējusi liela melna čūska. Tad nu gājuši uz mācītāju pēc padoma, ko lai darot. Mācītājs teicis, lai tās naudas neaiztiekot, un lai zārku tūliņ aprokot. Tā nauda jau piederot velnam un ja to aiztikšot, tad būšot slikti.