4. Paegļu Mārtiņš Lielvārdē. Zin. Kom. kr. LP, VI, 227, 30, 17.

Amatnieks gājis uz tālāku vietu strādāt un paglabājis savu naudas maku apakš koka saknēm. Vēlāk, kad pārnācis mājā, gājis savai naudai pakaļ un atradis zem saknēm lielu vardi kā plaukstu. Grūdis vārdi nost, bet šī rāpusies atkal atpakaļ; beidzot saskaities, pakampis vardi ar kreiso roku un aizsviedis; bet sviežot varde noskanējusi. Gājis raudzīt, atradis: varde pārvērtusies par naudas maku.

Šos brīnumus esot izdarījis velns, jo tas arvienu tīkājot apglabātas naudas pārvaldīt.