Velni sargā naudu.

11. Auļu Jānis Cēsīs. Etn., II, 1892. LP, VII, I, 1052, 6.

Zem Cēsu pils drupām atrodoties vairāki, mazi pagrabi, savienoti ar apakšzemes gaņģiem. Šo gaņģu galvenā līnijā atrodoties daudz ķēmu un ļaunu garu, kas visi apsargājot pagrabos atrodamo lielo mantu. Pašā galvenā gaņģa vidū sēdot velns, kamēr netālu no galvenā pagraba durvim sēdot un vērpjot kāda pils senākā valdnieka meita. Viscaur uz sienām esot tādi zīmējumi, ka jāsmejoties gribot negribot, un neviens cilvēks nevarot palikt nesmējies. Visa lielā pagraba bagātība nolemta tam, kas aizies līdz vērpējai nesmējies. Gan reiz viens študents aizgājis līdz vērpējai, bet kad vērpēja pasniegusi šim galvenā pagraba zelta atslēgu, študents, nabadziņš, nezin kādēļ pasmējies. Tūliņ arī velns klāt, krāvis šim reiz un šis vairāk arī negaidījis - ārā. Izmeties, pats nemaz nezinādams, atjēdzies tikai, kad bijis jau ārā. Nesen, pils mūriem brūkot, atdarījies viens pagrabs. Viens meža sargs aizdedzinājis sveci un gājis iekšā, bet velns sūtījis vēju un izdzēsis sveci. Iededzinājis otrreiz sveci un nācis ārā.