15. Kalniņu Jēkabs Ozolnieku Līčos. Jkr. IV. LP, VII, 1, 1119, 3.

Dambrata malā augusi priede ar trim žuburiem, no kutas tagad tikai resnais stumbrs palicis. Šo priedi sauca par mēŗa priedi un pie viņas allaž spokojies. Reiz viens vīrs nolicies pie šās priedes dienasvidū; te pienācis melns kungs un solījis tam katlu naudas, ja tas tam apsolot savu vistu ar deviņiem cāļiem. Vīrs, kam ne vistas, ne cāļu, bet gan sieva un deviņi bērni nav ne par ko solījis. Kungs nozudis kā ēna.