Velni sargā naudu.

17. Rankā. Rkr. IIL LP, VII, I, 1130, 4.

Pie Siladzu mājas uz Gaujas krasta, no kuŗa avots izverd, esot ierakta viena muca naudas. Kas gribējis to dabūt, tam vajadzējis dot mucai vistu ar visiem cāļiem. Vienreiz Siladzu saimnieki sarunājušies raudzīt, vai nevar dabūt to mucu no zemes ārā. Nogājuši pie uzrādītās vietas, solījuši nosacīto upuri. Tūliņ naudas muca skanēdama no zemes iznākusi. Saimnieki priecādamies par to laimi, uzvēluši mucu un diviem malkas gabaliem un steigušies uz māju pēc upura. Mājā atnākuši, viņi atraduši pagalmā melnus zirgus melnā karietē iejūgtus; dzīvojamais kambaris bijis pilns dūmu un melni kungi staigājuši un prasījuši vistas ar cāļiem; saimnieku sievas gulējušas ar visiem bērniem slimas uz miršanu. Nu saimnieki sapratuši, kas tā par vistu ar cāļiem, kas mucai jādod; šie atsacījušies dot paģērēto maksu, un kungi tūliņ aizbraukuši, dūmi izgaisuši un sievas ar bērniem atka atspirgušas no slimības. Saimnieki nu gājuši skatīties, ko mucas dara. Tā gulējusi tāpat uz kokiem uzvelta. Saimnieki nu ķērušies pie mucas katrs savā galā, gribēdami to projām nest, bet muca izsprukusi no rokām un skanēdama iegājusi atpakaļ zemē un nenākot nekad vairs ārā.