22. A. Zilamkalns no Annas Grāvītes Bērzaunes Siliņos. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 1124, 2.

Bērzaunes Kaņepānu akā agrāk bijusi nauda, uz cilvēka dvēseli novēlēta. Saimnieks, gribēdams naudu izrakt, saģērbis vienu svētdienu meiteni kā uz baznīcu vest un sūtījis to īsi priekš aizbrauciena uz aku pēc ūdens, griboties vēl nodzerties! Meitene arī gājusi, bet saimnieks klusām novēlējis meiteni tai brīdī naudai par ziedojumu. Kā nu meitene sniegusies akā, ūdeni smeldama, tā pa galvu akā iekšā - noslīkusi. Saimnieks iet lūkot, kur meitene, runādams uz citiem tā: diezin, vai meitene nebūšot akā iekritusi, kad nejūtot tik ilgi atpakaļ? Kā aiziet, atron naudas šķirstu akas virsū. Bet šķirsts smags, viens nekā darīt. Sauc puisi palīgā. Atskrien puisis, tas atbrauka rokas, satver šķirstu pie riņķa un vilkdams ieteiksies tos vārdus: «Dieviņ, tētiņ, nāc nu tu par palīgu!» Kā ieteiksies tos vārdus, naudas šķirsts dibinā atpakaļ - riņķis vien palicis puisim rokā. Šis riņķis vēl ne ilgi atpakaļ esot bijis tā puiša pēcnācējiem.