Velni sargā naudu.

25. K. Bankers Dundagas Cepeļlejās. LP, VII, I, 1126, I.

Vienam vīram teikts pa sapņiem, ka Dundagas Ūknes daļā, dziļā viekstā (ezerā) esot liela muca zelta naudas. Vajagot apsedlot liepu sedliem melnu ērzeli un jāt Ūknes viekstā iekšā, tad nauda celšoties augšā, nākšot ārā. Vīrs pierunājis kādus biedrus par līdzgājējiem, sagādājuši par visiem liepu sedlus, melnu ērzeli un vakarā devušies uz viekstu. Vīrs (sapņotājs) gan gribējis jāt iekšā, bet ērzelis ne par ko negājis. Mocījies, mocījies tur ar stūrgalvi, te piepēži balss kautkur iesaukusies: «Sedlos ir krusts!» Apskatījies - jā, ir gan. Tiklīdz nu krustu noņēmis no sedliem, ērzelis sācis iet viekstā. Bet nu sacēlies briesmīgs negaiss: krusa, pērkons, zibiņi ka balts vien - un ērzeli rauj raušus viekstā iekšā. Vīrs atjēdzies: viņam ar ērzeli būšot jāpaliek naudas vietā, tādēļ palicis briesmīgi bail un tūdaļ griezis ērzeli atpakaļ. Lielām mokām tikai ticis atpakaļ. Kā pagājis mazu gabaliņu atpakaļ, tūliņ pērkons nostājies un šiem prāts pēc naudas netīkojis vairs.