Velni sargā naudu.

27. V. Ozoliņš no M. Ozoliņas Vestienā. LP, VII, I, 1115, l.

Zemē apraktu naudu grūti izņemt, tādēļ ka to vells apsargājot. Reiz Bērzaunes Bruteņu puisis uzaris naudu un iesaucies: «Pēteri, man nauda!» Kamēr puika pieskrējis, tikām apdomājies un teicis: «Skrien arī kā muļķis, kad es pamānos!» Puisis naudu izņēmis un tūliņ tādu drusku nopircis šņabi, ko iedevis vienai sievai. Tā iedzērusi un palikusi traka: briesmīgi brēkusi, pa acim nākuši vēl pūžņi ārā, kamēr tad nomirusi.