27. V. Ozoliņš no M. Ozoliņas Vestienā. LP, VII, I, 1115, l.

Zemē apraktu naudu grūti izņemt, tādēļ ka to vells apsargājot. Reiz Bērzaunes Bruteņu puisis uzaris naudu un iesaucies: «Pēteri, man nauda!» Kamēr puika pieskrējis, tikām apdomājies un teicis: «Skrien arī kā muļķis, kad es pamānos!» Puisis naudu izņēmis un tūliņ tādu drusku nopircis šņabi, ko iedevis vienai sievai. Tā iedzērusi un palikusi traka: briesmīgi brēkusi, pa acim nākuši vēl pūžņi ārā, kamēr tad nomirusi.