Velni sargā naudu.

29. Karps no sava tēva Cesvainē. Jkr. IV. I.P, VII. I, 1115, 3.

Urpuļu Ķeizeris Oras purvā grāvi rakdams, izracis veselu katlu sudraba; bet Švidru lēcis, pagāns, izmānījis un nu, Valdi uz renti uzņēmis, dzīvo kā lielskungs. Keizeris no lielām bēdām cik dabūjis no Švidra pa calkavam, tik nodzeŗ, kā daždien žūpa palicis. Laikam gan naudas ieracējs tā būs noteicis. Švidris jau arī laba gala nebeigs: sākot arī tas plītēt un reizēm kā traks paliekot. Kad nu var labu naudu izrakt, tad var būt laimīgs, bet cik nu tādas ir! Katrs naudas pūķis, kas naudu zemē ierok, no saka skaudībā nelabu noteikumu. Kad naudu atrodot, tad vajagot aiznest pirmos gabalus uz baznīcu par upuri, vai arī uz kapsētu, un tur uzlikt uz ieracēja kapa, tad nekas slikts nepiemetoties. Bet zini nu, kuŗš ir viņa kaps! Visa nauda tomēr nav slikta - kuŗa kara laikos ierakta, tā jau ir laba, tur nebija laika ļaunam novēlēt naudu. Citu arī paši ienaidnieki bēgdami ierakuši.