Velni sargā naudu.

38. Runtuļu Vilis Vilcē. Jkr. V. LP, VII, I, 1150, 3.

Citu reizi dzīvoja ļoti sīksts kungs, kas savus ļaudis visādi spīdzināja un mocīja. Bez tam tas bija liels tiepums, ka tīri brīnums: ja ko ietiepās, tad to vajadzēja izdarīt, un kaut arī ļaudim pie tam galva no pleciem nokristu. Pie šā kunga dzīvoja gudrs puisis, kas visu, ko kungs lika darīt, ne vārda nerunādams, tūliņ izdarīja. Reizi aukstā ziemas laikā kungs iedomājās puisi sūtīt uz lauku art. Puisis iejūdza četrus zirgus arklā, dzina pa sasalušo zemi sniegu, ka putēja vien. Te uz reizi aizķērās arkls aiz kāda akmeņa. Puisis uzcirta zirgiem un akmeni izrāva. No akmeņa vietas izlēca velns. Tas nospļāvās un teica uz puisi: «Vadzi! nu tu slikti padarīji. Apakš šā akmeņa ir mana elle.» Puisis paskatījās caurumā un redzēja tiešām elli, bet pašā vidū lielu, lielu grāpi, kuŗā grēcinieku dvēseles vārījās velnam ķiļķenu vietā. Puisis ieprasījās: «Nu, kā tad būs ar manu kungu? Vai to arī te vārīs?» Velns atteica: «Tam, kaķim, sīksta dzīvība. Sen jau esmu sagatavojis viņam vietiņu manā grāpī, bet tas, maita, kā nesprāgst, tā nesprāgst. Gan jau pienāks arī viņa laiks. Bet nu lūdzams taisi manu elli cieti, citādi tā par daudz izdzisīs.» «Labi, labi!» puisis teica, «bet, kas tad būs par manu pūliņu un kā citā reizē varēšu tevi atrast?» Velns apsolīja puisim sieku naudas un, kad puisis ar to bija mierā, tad iedeva tam to sieku, teikdams: «Ja gribi citā reizē mani atrast, tad pienāc pie šā akmeņa, apej tam trīsreiz apkārt un piemini manu vārdu, tad akmens pats no sevis novelsies.» Pusdienā puisis, mājās pārjājis, sāka kungam stāstīt, ka uz lauka esot elle. Kungs gribēja tūlīt iet skatīties. Nogājis pie akmeņa, apgājis tam trīsreiz apkārt, pieminēja viņna vārdu - akmens pats novēlās. Kungs, piegājis klāt, skatās, skatās - te paslīd tam kāja - blaukš! kungs iekrita ellē, pašā grāpja vidū. Velns, pagrozījis to ar dakšām pa grāpi, teica: «Domāju, ka dabūšu dvēseli vien, bet nu miesa arī klāt! Pārliekam trekns kumoss!» Velns iedeva puisim aiz priekiem vēl veselu pūru naudas. Nu bija puisis bagāts, apprecēja kunga skaisto preileni un dzīvoja laimīgi.