1. Ziemelis Trikātā. «Balss», 1889. g. nr. 24. LP, VII, I, 1077, 34.

Reiz viens vīrs braucis pa lielu mežu. Viņa nespēcīgais zirdziņš bijis pavisam noguris un nespējis gandrīz vairs paiet. Te viņam viena vecene solīja lielu labumu, ja pavedīšot, tomēr viņš neveda, atteikdams, ka pats tik tik varot virzināties uz priekšu. Bet vecenes nauda, ko tā bija parakusi zemē, nedevusi tai miera gulēt zemes klēpī. Nauda bijusi citā vietā pārliekama. Pēc kādiem gadiem tas pats vīrs, kas bija liedzies pavest veceni, piebraucis pie Gaujas, bet nava ticis pāri. Tad tās pašas vecenes gars pienācis un teicis: «Būtu toreiz mani tu pavedis, kad lūdzu, tad es būtu atdevusi tev visu savu naudu!» To sacījusi, vecene kliedza: «Nauda, sagāzies uz tūkstošu tūkstošiem gadiem Gaujā!» Nauda sagāzusies Gaujā, no kam ūdens tapis sarkans.