4. Berta Kauliņa

Zviedru-krievu kara laikā pie Ušuru ezera bijušas niknas kaujas. Kritušos kareivjus rakuši turpat ezermalā. Vēlāk tur esot atrasti dažādi kala ieroči un cilvēku kauli. Ļaudis tur bieži redzējuši spokus staigājam. Šai kapsētā daudzi noglabājuši savu naudu, domādami tur drošu vietu esam. Naudas īpašnieki nomiruši, un nauda palikusi turpat aprakta. Nu ļaudis sākuši runāt, ka pie Ušuru ezera esot nauda un Jāņu naktīs parādoties zemes virsū. Naudu varētu dabūt, ja tur nebūtu bijusi kapsēta un gari nestaigātu: līdz ko pierokot pie naudas poda, tā kāds baltā mētelī iznākot no zemes un iegrūžot podu atpakaļ dziļā alā, kura pati atveŗoties. Tomēr netrūcis drošinieku, kas gājuši uz kapsētu, rakuši un meklējuši. Reiz, Jāņu nakti naudu rakt aizgājis jauns, stiprs vīrs un sācis rakt. Racis, racis - redzot jau podu. Jauneklim tūliņ izlicies, ka nākot no muguras kaut kas balts. Bet viņš nelicies ne zinot un racis tikai tālāk. Baltais spoks piegājis un gribējis grūst podu zemē atpakaļ, bet racējs viņam iesitis ar lāpstu un spoks pazudis. Jaunais cilvēks izracis stopa lielu podiņu zelta naudas un paslēpis pie savas mājas žagaru čupā. Kāds cits bijis noskatījies, podiņu paņēmis un palicis par bagātu vīru.