4. H. Skujiņa Smiltenē.

Tumšā un lietainā rudens naktī stāstītājs gājis ar nāhurgu no Pubuļa kroga uz māju. Izgājuši caur Pubuļa priedēm un pamanījuši, ka uz tīruma kuras uguns un pie ugunskura sēd vecs salīcis vecis noplīsušā mētelī. Izbrīnējušies par savādo uguni un viņas kurinātāju, turklāt vēl lietainā naktī. Gribējis stāstītājs iet uz ugunskuru un apskatīt, bet ceļa biedrs ne par ko nav gājis līdz. Tā arī atstājuši neapskatītu. Nebijuši nogājuši ne pāra simtu solu, kad uguns uzreiz nodzisusi. Otrā rītā stāstītājs gājis apskatīt to vietu, kur uguns kurējusies. Bet tur nebijis ne mazākās oglītes, nedz arī pagalītes. Tikai melns uzarts tīrums. Nu tik sapratis, ka tur pagājušā naktī nauda kaltējusies.